no māla pikuča

pa solītim...

tad ceplī tiek krauti

 līdz dzimis ir pods

Nedaudz par melnās (svēpētās) keramikas tapšanas procesu. 

Es to saucu par radīšanas brīnumu, kad gluži kā bērni no mātes klēpja, trauki tiek izņemti no cepļa. 

Katrs darbs tiek radīts, izmantojot tikai rokas t.i. bez podnieka virpas. Mani šis keramikas stils piesaista ar savu  pirmatnējību un unikalitāti. Katrs trauks  ir gan īpašs  dizaina elements, gan pielietojums praktiskos nolūkos.

Tehnika, kurā tiek veidoti trauki ir senākā cilvēkam zināmā. Kad trauks ir izveidots, to liek žāvēt. Žāvēšanas procesa laikā ir jāuzmana tā gaita, lai trauks žūstot nesaplaisā. Trauki tiek pulēti ar gludu akmeni. Arī pulēšanas laikā ir jāuzmanās, lai trauks netiktu pārpulēts, kas var radīt plaisas.

Traukus apdedzina pēc senas tehnikas, kuru mūsdienās sauc par redukciju. Tas notiek bedres tipa, malkas ceplī, kurš ir būvēts ar pašu rokām Ropažu novadā, Bajāros. Trauki ceplī tiek krauti viens uz otra t.i. brīvā krāvumā. Cepļa kurināšana notiek apmēram 12 stundas. Tie tiek apdedzināti „dzīvā” ugunī un nokaitēti sarkani, vizuāli līdzīgi kā metāls. Ceplī kurināšanas kulminācijas brīdī ir apmēram 1050 Cº – tādu karstumu var dabūt ar malku. Kurināšanu noslēdz ar slāpēšanu. Cepli aizmūrē, lai traukiem klāt nepiekļūst skābeklis. Skābekļa izdegšanas procesā māls no sarkana toņa kļūst par melnu. 

Senais keramikas darināšanas veids ir draudzīgākais cilvēka veselībai, jo nesatur mākslīgas ķīmiskās vielas

Vēlies izbraukuma andeli uz Tavu biroju? Zvani 29493744. Sarunāsim!