biezaart.com - GLEZNU STASTI

Glezna "kAS es ESMU?"

Thu, 10 Jul 2025 09:25:00 +0000

Es šo gleznu uzgleznoju 2020. gadā. Toreiz bērns šūpolēs bija trausls, apmaldījies un meklēja, kas viņš ir — gluži kā es pati. 2025. gadā šis bērns pārtapa.

Bērns kļuva drošāks, labsirdīgāks un tuvāks savam patiesajam es. Šī glezna stāsta manu ceļu — iekšējo spēku, kas vajadzīgs, lai beidzot parādītu sevi pasaulei kā mākslinieci. Toreiz. Un tagad.

"wHO i AM?" ir dzīvīga, emocionāli piesātināta jauktās tehnikas glezna, kas atklāj identitātes, atmiņu un pašatklāsmes būtību. Tās centrā bērns sēž šūpolēs, it kā vientuļš, tomēr neatlaidīgs krāsu, tekstu un simbolu virpulī. Viņa klusais skatiens uzdod neskaidro jautājumu: "Kas es esmu?"

Stilizētais nosaukums ar neparasto lielo un mazo burtu maiņu atspoguļo identitātes veidošanās trauslumu un haosu — liekot justies ievainojamam un iekšēji sašķeltam. Bērna nevainīgais, pārdomām pilnais skatiens aicina skatītājus atcerēties savus pirmos eksistenciālos jautājumus.

Fons ir krāsām bagāta vētra — sarkani, dzelteni, zili un melni toņi simbolizē emocionālo turbulenci, kas pavada personīgo izaugsmi. Apkārt riņķo vārdi kā pārtrauktas domas: “cilvēks”, “bērnība”, “brīvs”, kā arī kultūras un eksistenciāli jēdzieni — “celties”, “beigas”. Šie fragmenti atspoguļo dažādas identitātes, ko dzīves gaitā izmēģinām — dažas mantotas, citas izvēlētas.

Pie bērna kājām peld trausla papīra laiva — nevainības, iztēles un brīvības simbols. Vai tā dodas ceļā vai grimst? Atbilde ir neskaidra — tāpat kā identitāte pati. Atbilde ir atkarīga no katra paša.

Izteiksmīgas otas vilcieni, daudzslāņaini faktūras un spilgtas krāsas padara "wHO i AM?" par dziļu un vispārēju ceļojumu. Tā izaicina skatītāju uzdot sev mūžīgo jautājumu: Kas es esmu aiz vārdiem, atmiņām un lomām?

Šī glezna runā ar ikvienu, kas kādreiz juties pazudis savas pašizpētes ceļā — un atradis spēku jautājumā un būt ievainojamam.

Darba radīšānā es neapzināti izveidoju arī savu autortehniku - EMOCIJU kliedziens. Tas bija man emocionāli pārpilns, sāpīgs un attīrošs process. Kura rezultātā radās mākslas darbs.

Dažus mirkļus no šī procesa varat apskatīt attēlos. Dziļāku stāstu, ar prieku, pastāstīšu Tev klātienē pie kafijas tases.

Glezna “Bezdelīgu pilsēta”

Wed, 09 Jul 2025 09:27:00 +0000

Glezna “Bezdelīgu pilsēta” – par vietu, kur joprojām tic brīnumiem...

Es šo gleznu radīju laikā, kad man ļoti gribējās kaut kur aizlidot — ne fiziski, bet iekšēji. Prom no ikdienas trokšņa, prom no steigas. Uz vietu, kur viss ir īsts, sirsnīgs un skaists. Un tā dzima “

Šī nav parasta pilsēta. Te mākoņi dejo virs laukiem, ziedi runā klusumā, un bezdelīgas — tās nav tikai putni. Tās ir ilgas, atmiņas un cerības, kas kādā brīdī pārvēršas brīvībā. Es redzēju tās lidojam pāri siltajai saulei, kura kvēlo kā sirds, kas beidzot ir sadzirdēta.

Šī glezna ir par vietu, kur dvēsele var atpūsties. Kur viss, ko tu esi jūtis – prieki, sāpes, sapņi un klusās vēlmes – saplūst vienā ainavā. Zilie ziedi te nav tikai ziedi. Tās ir domas, kas nekad nav pateiktas, bet paliek dzīvas.

“Bezdalīgu pilsēta” ir vieta, kur es gribētu dzīvot, un varbūt arī tu. Tā nav konkrēta vieta uz kartes. Tā ir sajūta. Tā ir pasaules versija, kādai tai būtu jābūt — ar mīlestību, gaismu un klusām cerībām, kas vienmēr atrod ceļu atpakaļ pie mums.

Šī glezna sevī nes:

Brīvības sajūtu un dvēseles mieru
Mīlestību pret dabu, kustību un klusumu
Simbolisku vēstījumu par dzīvi, ko mēs alkstam
Maģisku ainavu, ko vērts sajust ne tikai ar acīm, bet ar sirdi

Anda

Apskatīt visas gleznas

Glezna "Es un Tu"

Thu, 05 Mar 2020 09:02:00 +0000

Glezna "Es un Tu" ir saules enerģijas pilna glezna. Tilts simbolizē vietu, kur satiekas divu cilvēku mīlestība. Mīlestība, kura uzplaukst, zied un sasilda. Saules siltums izstaro, kad ir savienoti divi cilvēki. Par divu cilvēku saplūšanu vienā veselumā ir šī glezna.

Gleznā dominē dzltena krāsa. Šī ir mana mīļākā krāsa, šajā dzīves posmā. Man patīk radīt ainavas abstraktā stilā. Tā ir kā meditācija, kurai es ļaujos, nedomājot par to kurp tā aizvedīs. Es izbaudu katru mazo triepienu un, pēcāk, raugoties uz gleznu, brīnoties - Kā man tas ir izdevies! :) Bieži, var teikt pat katru reizi, kad pabeidzu gleznu ir sajūta, ka to ir gleznojis kāds cits. Šādu sajūtu rada dziļš trans, kurā es esmu, kad izbaudu krāsu un triepienu maģisko spēku. Esmu ārkārtīgi laimīga par to, ka man ir dota šāda spēja atbrīvoties un saplūst ar sau zemapziņu.

Zemapziņa pasaka priekšā, ka šoreiz tur varēsr redzēt sauli un ziedus, kuri savā strapā savijoties rada nebeidzamu ziedējumu. Man ir sajūta, ka dzeltenā krāsa ir pilna ar laimes hormoniem. Glužu kā D vitamīns mūsu organimā, katrā mājā ir nepieciešama šāda saulaina glezna. Glezna, kurā ieskatoties Tev rodas savs stasts, savas sajūtas.

Es priecāšos, kad šī laimīgā enerģijas glezna spīd, būs mūsdienīgs akcents uz jūsu mājas vai biroja sienas.

Jauku dienu!

Anda

Par gleznu "Lilliju valsis"

Fri, 21 Feb 2020 14:13:00 +0000

Glezna "Liliju valsis" nav stāsts tikai par lilijām kā ziedu. Tas ir stāsts par izaugsmi un pieaugšanu. Par sasniegtiem mērķiem. Par pirmo apzināšanos, ka Tu to vari. Par pirmo lepnumu par sevi. Par pateicību.

Kad es uzsāku savas gaitas apdrošināšanā, man pirmā alga bija 1.57 lati. Jā, tieši tā! :) Šo nozīmīgo algas lapiņu es glabāju joprojām t.i. jau vairāk kā 20 gadus. Tā ir kā simbols tam, ka spēju visu, ja to vēlos. Un runa neiet par naudu, bet gan par uzdrīkstēšanos, pacietību un pieaugšanu. Pēc gada es saņēmu pirmos 100 latus. Brīnos cik liela pacietība var būt cilvēkam, kurš nonācis izmisumā un tikai sāk savu ceļu lielajā pasaulē.

Es vēl šobrīd atceros ar kādu laimes sajūtu es nopirku sava mūža dārgāko liliju "Saktas" puķu tirdziņā. Par vienu ziedu uz kāta bija jāmaksā 1 latu. Es nopirku sev 9 ziedus. Tas priekš manis bija ļoti dārgs pirkums, toreiz. Kad rakstu, atceros savu svētlaimīgo seju un smaidu līdz ausīm. Stāsts ir par to brīdi, kad Tu esi lepns pats par sevi un to, ka spēj piecelties un iztaisnot muguru, neskatoties uz citu runām vai paša iekšējām bailēm. Kaut gan, no šī brīža skatupunkta, es saprotu, ka toreiz man nebija laika domāt par bailēm. Es vienkārši gāju uz priekšu, nedomājot par to, ka kaut kas varētu nesanākt.

Tagad man lilijas dāvā bērni. Meita un dēls. Un es zinu, ka priekš viņiem uzdāvāt man šos krāšņos ziedus arī ir sasniegums.

Taču vēl gribu teikt, nenotruliniet savus svētos brīžus un nepadariet tos par ikdienu. Lai tie mums visiem paliek kā ilgi gaidīts brīnums, kurš ir jāsasniedz pašam caur kritieniem, kāpumiem, asarām un smaidu.

Kāpēc tieši lilliju valsis? Valsis priekš manis ir kaut kas ļoti cēls. Valsis man vienmēr asociēsies ar pirmo mīlestību un deju, kuru es esmu dejojusi - vienu vienīgu reizi. Tieši tāpēc tas ir īpašs.

Anda