Smejoties es nesen teicu, ka GLEZNA tā ir kā mana sievišķā izpausme un MĀLS ir kā mans vīrietis. Gleznās varu kašķēties, smieties un raudāt. MĀLAM es ļaujos. Kādam vīrietim teicu - Māls ir tik labs to var izmīcīt kā vēlies un, kad vēlies... :) Nu re atkal es par seksu. Taču visa dzīve ir kaislīgs sekss, ja vien Tu to vēlies. Māls mani dziedē. Patiesi! Es tam ļaujos. Rokas mīca un, neliekuļojot, sirds sajūt ko tieši šis pikucis grib. Nu gluži kā attiecībās ir jāsajūt otrs, nezaudējot sevi. Tā ir pasakaina sajūta, ka to saprot un dara.

Kad māls žūst tas kļūst vēss. Man tik ļoti patīk rotaļāties ar vēso mālu, liekot to pie vaiga. Pirkstiņi to izmīcījuši, radusies forma, akmens noslīpējis un māls saka - Paldies, ka Tu ļāvies! Ak kā šis sajūtas mani vilina atkal un atkal.

Glezna & Māls gluži kā iņ un jaņ enerģijas manī. 

Dīvaini, bet vēl nekad neesmu raudājusi, ja glezna, pirmajā brīdī, neizdodas tā kā iecerēta. To vienmēr var mainīt un uzprišināt, dodot jaunu dzirksti.

Taču māls jūt kādu enerģiju esmu tajā ielikusi. Māla veidojums izžūst veiksmīgi, ja tajā esmu ielikusi nesautīgu mīlestību un rūpes. Bet, ja kādu trauku veidoju, lai padižotos vai izlektu ar savām spējām, Māls pasaka - nē mīļā, es nespēlēju Tavas spēles! Būkš un trauks ko visu dienu esmu pulējusi saplīst. Tā bija ar trīs lielām bļodām un tējas kanniņām, kad saplīsa divas bļodas es raudāju kā bērns un, ar asarām lūdzos trešajai, lai tā nesaplīst. Taču negatīvā enerģija saplēsa manu bļodu un... Dievs ar to, jo nedrīkst tādu nodot citiem. :)

Māls mani māca kā pielāgoties un arī pakļauties. Tas patiesi ir vilinoši. Tas ievelk un aizrauj.

Savukārt Glezna, kā sieviete krāšņa, apbur ar savu neparedzamību un seksapīlu. Reizēm tā vienkārši saka - šodien man ir svētku diena uzvilkšu košu kleitu! :) un... lai top krāsu virpulis, ziedi un mīlestība.

Man daudzi jautā - Kā tad apdrošināšana... Es atbildu - viss notiek! :) Apdrošināšana ir labs bizness. Esmu tur sen. Esmu radījusi tur tēlu - sieviete ar pautiem. 😊 Jā, varu izkarot atlīdzības un cīnīties. Tomēr tās ir vīrišķas izpausmes. Mākslā es nomierinos, remdēju slāpes pēc savas sievišķības, apburos no radīšanas prieka, jo visi darbi ir kā mani bērni. 

Sajūtas, kad atdodu gleznu kādam pircējam ir it kā Tu palaid savu bērnu pretī nezināmajam. Savā ziņā es to varu salīdzināt ar brīdi, ka meita pieaug. Tu zini, ka viņai jāiet un būs labi. Taču sirdī ir nedaudz skumji, jo laiks skrien tik ātri.

Ar mālu ir nedaudz savādākas sajūtas. Hmm pati brīnos par asociācijām. Gluži kā ar dēlu. Viņš ir Tava sirds un atlaist ir grūti, tomēr iekšēji Tu zini, ka vari uz to paļauties, jo viņš ir vīrietis. Stiprs un izturīgs.

Tāpēc mani garadarbi ir arī kā mani bērni - mīcīti, rīvēti, pulēti, stutēti... līdz var iet tautiņās. :)

Esmu ļoti nogurusi un tomēr tik neizsakāmi laimīga. Manī visu laiku ir ziedonis un jaunas, jaunas atklāsmes.

Nu lūk arī mans pirmais erotiskais stāstiņš par to kā Glezna ar Mālu satikās. :)

Lai mums visiem sirds no mīlestības gavilē!