Rubrika "Māksla vārdos" - Bērns
Bij kāds mirklis, kad pēkšņi apjautu kas tas ir - MANS BĒRNS. Tas nebija, kad man piedzima bērni. tas bija tad, kad sāku saprast cik ļoti daudz es būtu varējusi darīt savādāk, labāk.
Taču katrs no mums ir tikai skolnieks šai dzīvē un arī es joprojām mācos.
Vai apjēgt spēj kāds brīnums ir Tavs bērns?!
Tavs bērns par kuru bieži aizmirst vari
Tu teiksi – Nē! Es! Aizmirst savu bērnu!
Kā runāt Tu tā vari, kā Tu vari spriest!
Ak...
Ne katrs atzīt var ka neredzējis savu bērnu
Kaut blakus mazais žiperis ir audzis.
Es atceros kā agrāk rakstīju, es pati sev.
Par diviem pāriem mazu kājiņu un roku
Par to kā mīlu un kā sargāt centīšos.
Es rakstīju to pati sev....
Bet vai es līdzās biju?!
Vai vienmēr noglāstīju manus eņģeļbērnus?
Šai aizņemtībā savā, aizspriedumos, karjerismā, skrējienā pa dzīvi
Mēs aizmirstam, ka mums ir līdzās mazās sirdis.
Ka logā raugās siltās, ilgu pilnās acis
Un klusi šņukstot, sauc – nāc mammu ātrāk mājās!
Veltījums maniem bērniem, dēlam un meitai. Mīlu jūs.
autore Anda Biezā