Rubrika "Māksla vārdos" - Nositiet tauriņu!
Pārlasot to tagad, domāju par sauli un pavasari un atbalstu. Patiesībā mums vajag tik maz, lai spētu
drošiem soļiem iet tālāk. Tas ir cilvēks, kurš Tevi apskauj un tur savās siltajās rokas. Neko nesakot un neprasot. Vienkārši klusi kopā elpojot.
Šīs rindas nāca pār mani kādā sāpīgā brīdī, kad es tikko biju sākusi gleznot un jau padevās ļoti labi. Taču kāds man ārkārtīgi tuvs cilvēks manu gleznu nosauca par plaģiātismu. Sirds burtiski asiņoja un vārdi paši plūda.
Šī ir tā glezna, kura gadu vēlāk savas mājas atrada Japānā.
dzeja "Nositiet tauriņu"
Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc? Apgriezāt tauriņam spārnus! Aprāvāt pusi kāju! Aizbāzāt muti! Trūkst elpas... nav elpas Kāpēc? Tas tāpat jau bij sapinies. Sapinies zirnekļu
tīklos. Dzīves rutīnas
virpulī apsitis spārnus. Ak Dievs! Trūkst elpas, smeldz krūtīs | Acis tik stiklaini raugās. Rit ziemīgas asaru pērles. Zirnekļu tīkls visapkārt! Rasas pilnieni tīklos tās pēdējās tauriņa rētas Kāpēc tagad? Kāpēc? Tas tikko lidot bij sācis, atpletis spārnus saulaini raibus, atstājot bēdas un piemirstot nastas. Kāpēc? Kāpēc tā kliedz dvēsele mēmā? | Ņemiet rīkstes, ņemiet vāles zvetējiet cik ir vien jaudas, lai miers ir, lai klusums, lai nerāpo tauriņš, ja reiz tam aplauzāt spārnu! |
Es novēlu visiem spēt saskatīt sev blakus tos cilvēkus, kuri mūs atbalsta katru dienu. Spēt saskatīt arī to, ka šiem cilvēkiem ir nepieciešams arī mūsu atbalsts. Kluss apskāviens, neprasot neko.
autore Anda Biezā