Glezna “Bezdelīgu pilsēta”
Es šo gleznu radīju laikā, kad man ļoti gribējās kaut kur aizlidot — ne fiziski, bet iekšēji. Prom no ikdienas trokšņa, prom no steigas. Uz vietu, kur viss ir īsts, sirsnīgs un skaists. Un tā dzima “
Šī nav parasta pilsēta. Te mākoņi dejo virs laukiem, ziedi runā klusumā, un bezdelīgas — tās nav tikai putni. Tās ir ilgas, atmiņas un cerības, kas kādā brīdī pārvēršas brīvībā. Es redzēju tās lidojam pāri siltajai saulei, kura kvēlo kā sirds, kas beidzot ir sadzirdēta.
Šī glezna ir par vietu, kur dvēsele var atpūsties. Kur viss, ko tu esi jūtis – prieki, sāpes, sapņi un klusās vēlmes – saplūst vienā ainavā. Zilie ziedi te nav tikai ziedi. Tās ir domas, kas nekad nav pateiktas, bet paliek dzīvas.
Šī glezna sevī nes:
-
Brīvības sajūtu un dvēseles mieru
-
Mīlestību pret dabu, kustību un klusumu
-
Simbolisku vēstījumu par dzīvi, ko mēs alkstam
-
Maģisku ainavu, ko vērts sajust ne tikai ar acīm, bet ar sirdi
Anda